Lāčplēša dienai tuvojoties. Pulkvedis Jorģis Zemitāns

1914. gada aprīlī kļuva par kapteini  Krievijas impērijas 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā.

1915. gada sākumā Austrumprūsijā 20. korpuss Augustovas mežos tika aplenkts un sakauts. Zemitāns nonāca vācu gūstā, no kura atgriezās pēc Kompjēnas pamiera parakstīšanas 1918. gada decembrī. 

1919. gada 7. janvārī Latvijas Ulmaņa Pagaidu valdība nosūtīja Zemitānu uz Tallinu pa jūru kā Latvijas militāro priekšstāvi. Ar Igaunijas armijas 2. divīzijas štāba priekšnieka pulkveža Ozola atbalstu uzsāka organizēt Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi, par kuras komandieri iecēla kapteini Zemitānu.
Kapteinis J. Zemitāns un Latvijas konsuls Tallinā mācītājs J. Ramanis panāca vienošanos ar Igaunijas valsts galvu Konstantīnu Petsu un armijas komandieri pulkvedi-leitnantu Johanu Laidoneru par  pašaizsardzības rotu formēšanu no Tallinā un Tartu dzīvojošajiem latviešiem. Uz pirmo mobilizāciju 1919. gada 26.—28. janvārī ieradās 657 brīvprātīgie. Janvāra beigās ministru prezidents Ulmanis apmeklēja Helsinkus un Tallinu, kur panāca principiālu vienošanos par latviešu karaspēka formēšanu Igaunijas teritorijā.
1919. gada 31. janvārī Tartu Partizānu bataljons kopā ar somu "Ziemeļu dēlu" pulku sakāva Sarkanās armijas latviešu strēlnieku karaspēku un ieņēma Valgas pilsētu.
1919.gada 1.februārī kopā ar Igaunijas armijas vienībām atbrīvoja Valmieru un Rūjienu un to apkārtnē atrodošos septiņus pagastus. 2. februārī Latvijas  apsardzības ministrs J. Zālītis iecēla kapteini Zemitānu par visa latviešu karaspēka organizētāju un pavēlnieku Igaunijā un Ziemeļlatvijā.

1919. gada 28. februārī - pulkvežleitnants.

1919. gada 13. martā — pulkvedis. 

1919. gada 16. aprīļa vācu karaspēka Liepājas puču Zemitāns strikti nosodīja, atzīstot pakļautību tikai Ulmaņa valdībai.

1919. gada 6. jūlijā Rīgā ienāk Ziemeļlatvijas brigāde Zemitāna vadībā.

1919. gada 15. jūlijā Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis D. Sīmansons iecēla Zemitānu par Vidzemes divīzijas Dienvidu frontes komandieri un Rīgas apsardzības priekšnieku. 

9. oktobra vakarā Bermonta spēki tuvojās Daugavas tiltiem. Frontes komandieris Jorģis Zemitāns deva pavēli par atkāpšanos no Rīgas un lielākā daļa Latvijas armijas karavīru neapstājoties aizgāja līdz Juglas tiltiem. 

Naktī no 9. uz 10. oktobri ģenerālis Sīmansons atcēla šo pavēli un ar 1919. gada 12. oktobra pavēli par "pienākumu nepareizu izpildīšanu" pulkvedis J. Zemitāns tika atcelts no Vidzemes divīzijas un Rīgas rajonā izvietoto spēku komandēšanas un ieskaitīts rezervē.

Pēc atstādināšanas Zemitāns vadīja karavīru pensiju likuma izstrādi, piedalījās armijas reglamentu izstrādāšanas komisijas darbā. 1922. gada aprīlī Zemitānu no armijas atvaļināja piemērota amata trūkuma dēļ.

Zemitānam tiek piedēvēti galvenie nopelni Ziemeļlatvijas bruņoto spēku formēšanā un apvienošanā, kā arī Brīvības cīņās Vidzemē - tā M.Ķīsis no historia.lv. Teikts skanīgi, fakti piezemētāki.

Tad kāds bija nozīmīgākais un Latvijas brīvvalstij izšķirošais lēmums, ja pulkveža Jorģa Zemitāna  vārdā ir nosaukta Skrīveru pamatskola, ielas Rīgā, Skrīveros un Strenčos, laukums Rīgā - Teikā, Zemitānu dzelzceļa stacija, kā arī Zemitāna gaisa tilts? Neveiksmīgs karavadonis vai valdības politisko intrigu upuris?

Ko stāstīsim jaunatnei par saviem varoņiem? Vai atkal teiksim "tas ir sarežģīti, politiski, tev to nesaprast", jo paši no sevis slēpjam patiesību?

Par izolētu sistēmu - Latvijā pastāvošās varas kontekstā

"Pastāvēs, kas pārvērtīsies" 

Rainis

Izolēta sistēma nav produktīva. Uzskatot sevi par perfektu, tai ir tendence pašizolēties un atražot sevi tikai iekšēji, ar tīksmināšanos par perfektumu un destruktīvu tendenci atteikties no acīmredzamiem uzlabojumiem. Ilgtermiņā tas ir iemesls dabiskai izolētās sistēmas deģenerācijai un destrukcijai.

Optimismu vieš tas, ka pastāvošā sistēma ir citas sistēmas sastāvdaļa un pastāv objektīvi procesi, kuriem ir pakļautas abas, var teikt, visas sistēmas (entropija). Iekļaujoties destruktīvā sistēmā un optimistiski uzlūkojot pašiedvesto perfektumu- pārmaiņas nav nepieciešamas un nav redzami arī veidi to realizācijai. 

Tādā veidā arī rezultāts ir "Redz, kā kaimiņam notiek... Viņš var atļauties, bagāts...", kas būtībā ir pašnoniecināšanās un nākotnes trūcības iemesls. Acīmredzamā virzība uz trūcību sistēmai rada diskomfortu un, iekšējas perfekcijas vadīta, tā apkaro dabiskus, objektīvus signālus par restrukturizācijas nepieciešamību. Arī vēlme saskatīt vienā vai otrā kaimiņā neesošo ienaidnieku pastiprina pašizolācijas tendences. Turklāt, šādai pašizolētai sistēmai ir jāizveido un jāuztur "ārējā agresora" kults, kas ļauj pārslēgt iekšējās spriedzes mehānismus uz ārējiem faktoriem, pašai sistēmai ļaujot saglabāt nemainīgā iekšējā pašpasludinātā perfektā miera sajūtu.

Minētie iekšējie stāvokļi- perfektums, ārējā agresora tēls, iekšējo ienaidnieku apkarošana- ir emocionālas dabas, un tiem ir visai maz sakara ar sistēmas objektīvo stāvokli laikā un telpā.

Attiecīgi, sistēmas vērtību koordinātu režģis atrodas sistēmas iekšpusē un no iekšpuses nevar tikt objektīvi salīdzināts ar citām sistēmām- nepastāv salīdzināšanas mērogs, toties tiek ieviesta papildus emocionāla rakstura mērvienības - "daudz" vai "labāk".

Kāds būtu risinājums, lai efektīvi sadarbotos ar citām sistēmām vai integrētos tajās? 

Pirmkārt, ļaut sistēmas objektiem brīvi komunicēt ar ārpusē esošajiem. 

Otrkārt, t.s. "slūžu", citu sistēmu pieslēguma punktu vietā ieviešot paātrinātas darbības mehānismus.
Treškārt- pārņemot citu sistēmu objektīvo struktūru darbības principus.

Tomēr izolēta sistēma ar imunitātes deficītu pašaizsardzības nolūkos formāli izveido un ievieš gan pirmo, gan otro, gan trešo, bet reāli šie risinājumi veiks tikai sistēmas paātrinātu sabrukšanu - dodot vietu jauna, veselīga organisma izveidošanai.

Ieviešot sistēmiskas izmaiņas "kā turīgajam kaimiņam" (izvērtējot objektīvos priekšnoteikumus), ir iespējams panākt efektīvu funkcionalitāti, proti, stimulējot objektīvos procesus ir iespējams panākt kvalitatīvas pārmaiņas organismā.Taču iesākums jebkuram pārmaiņu procesam ir vēlme mainīties un spēja stāvēt pretī bailēm "pazaudēt esošo". Jo ko var pazaudēt, ja nekā vērtīga nav palicis- viss ir noēsts vai sabirzis putekļos?

Vai es varu justies droši Latvijā?

"Premjers norādīja, ka valdība, pieņemot lēmumu, balstījas uz Ģenerālprokuratūras un Augstākās Tiesas pieņemtajiem lēmumiem. V.Dombrovskis arī atgādināja, ka Satversmes tiesa ir noraidījusi Čalovska prasību atzīt nolīgumu starp ASV un Latviju par pilsoņu izdošanu tiesāšanai kā Satversmei neatbilstošu. Valdības vadīājs arī norādīja, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam Ministru kabinets var atteikt izdošanu šādos gadījumos: ja izdošana apdraud valsts suverenitāti, ja izdošana ir politiski vai militāri motivēta, ja tās pamatā ir reliģiska, seksuāla vai cita diskriminācija. Tā kā Čalovska gadījumā nepiepildās neviens no šiem nosacījumiem, tad valdībai nebija pamata atteikt ASV izdot Čalovski."
 Avots: http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinata-16-51-latvijas-valdiba-nolemj-izdot-calovski-asv-14019334

Esmu pilsonis un dzīvoju Latvijā. Šeit ir manas mājas.

Man nepatīk ASV agresija pasaulē un viņu centieni nolaupīt vājākajiem naftu un atbalstu viņu programmu cīņai ar narkotikām. Es cienu Lielbritānijas neatkarīgo nostāju daudzos starptautiskos jautājumos. Man dažreiz šķiet simpātiska Krievijas rīcība, dažreiz ir lieli iebildumi.

Man nepatīk, ja manas valsts amatpersonas ir kādas citas valsts roklaižas. Tā viņi apzog manu valsti par labu citai.

Šoreiz mans "novadnieks" stulbs krievelis Čalovskis uztaisija tādas ziepes, ka nobruka kaudze datoru ASV valdībā. Par to amerikāņi palika dusmīgi un, izskaitļojot vainīgos, pārīti noķēra. Trešais izrādījās Čalovskis. Normāls hakeris, iespējams, talantīgs. Neviens no šīs avārijas nenomira.

Pieņemsim, ka ir izdarīts noziegums, kura sekas ir problēmas "ASV nacionālā drošībā". Amerikāņu "ģeniālo sistēmu" būvētāji ir vienkārši lohi, kas saņem n-tūkstošu algas un kuri miljardus vērtām sistēmām nevar uztaisīt normālu sētu apkārt? Neticu. Un nedzirdēju, ka kāds būtu tādēļ ielikts cietumā par noziedzīgi slikti paveiktu darbu. Izrādās, ka sliktais ir Čalovskis, kurš par ASV līdz šim ir zinājis tikai no televizora vai interneta...

Šodien tika izdarīts "tiesisks" lēmums- izdot Čalovski ASV un nav nekādu garantiju, ka viņš pēc tiesas atgriezīsies Latvijā.

Manuprāt, ir loģiski, ja manas valsts pilsonis ir izdarījis noziegumu dajebkur- Zanzibārā, ASV vai Togo- un šis noziegums ir pierādīts, tad, līdzīgi kā notārs pieņem citas valsts notāra dokumentu ar apostilli, ja par šādu noziegumu ir paredzēta atbildība Latvijā, šis "biedrs" iet būrī. Tepat uz vietas, nevis tiek izdots Zanzibārai, ASV, Togo.

Visu cieņu ārlietu ministram Rinkevičam par nostāju - "viņš atzina, ka valdības pieņemtais lēmums ir nopietns precedents, no kura radīšanas bija jāizvairās. Tajā pašā laikā E.Rinkēvičs pauda, ka šāda veida noziegumus viņš nekādā gadījumā neuzskata par sīkiem".

Un tomēr... Pie valdības "zaļie"... (Nē, ne jau dabas draugi, bet liberālo jenotu apvienotā varza) Un ar katru dienu viņi pierāda, ka ir uzticīgi ASV kalpi Latvijā- daudz bīstamāki par acīmredzamo Krievijas "piekto kolonnu", jo ir gatavi lienot uz vēdera dot saviem darba devējiem to, par ko viņiem nav tiesību lemt- neatkarīgas valsts pilsoņu tiesības būt mājās. Kaut vai cietumā, bet mājās.

Vai Latvija ir ASV palīgs Eiropas Savienības graušanai? Un vai es varu būt drošs, ka par šo tekstu vai manu nostāju mani neizdos ASV? Es nevaru būt lepns, ka šodien dzīvoju atkarīgā un merkantīlu darboņu vadītā valstī.