Lāčplēša dienai tuvojoties. Pulkvedis Jorģis Zemitāns

1914. gada aprīlī kļuva par kapteini  Krievijas impērijas 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā.

1915. gada sākumā Austrumprūsijā 20. korpuss Augustovas mežos tika aplenkts un sakauts. Zemitāns nonāca vācu gūstā, no kura atgriezās pēc Kompjēnas pamiera parakstīšanas 1918. gada decembrī. 

1919. gada 7. janvārī Latvijas Ulmaņa Pagaidu valdība nosūtīja Zemitānu uz Tallinu pa jūru kā Latvijas militāro priekšstāvi. Ar Igaunijas armijas 2. divīzijas štāba priekšnieka pulkveža Ozola atbalstu uzsāka organizēt Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi, par kuras komandieri iecēla kapteini Zemitānu.
Kapteinis J. Zemitāns un Latvijas konsuls Tallinā mācītājs J. Ramanis panāca vienošanos ar Igaunijas valsts galvu Konstantīnu Petsu un armijas komandieri pulkvedi-leitnantu Johanu Laidoneru par  pašaizsardzības rotu formēšanu no Tallinā un Tartu dzīvojošajiem latviešiem. Uz pirmo mobilizāciju 1919. gada 26.—28. janvārī ieradās 657 brīvprātīgie. Janvāra beigās ministru prezidents Ulmanis apmeklēja Helsinkus un Tallinu, kur panāca principiālu vienošanos par latviešu karaspēka formēšanu Igaunijas teritorijā.
1919. gada 31. janvārī Tartu Partizānu bataljons kopā ar somu "Ziemeļu dēlu" pulku sakāva Sarkanās armijas latviešu strēlnieku karaspēku un ieņēma Valgas pilsētu.
1919.gada 1.februārī kopā ar Igaunijas armijas vienībām atbrīvoja Valmieru un Rūjienu un to apkārtnē atrodošos septiņus pagastus. 2. februārī Latvijas  apsardzības ministrs J. Zālītis iecēla kapteini Zemitānu par visa latviešu karaspēka organizētāju un pavēlnieku Igaunijā un Ziemeļlatvijā.

1919. gada 28. februārī - pulkvežleitnants.

1919. gada 13. martā — pulkvedis. 

1919. gada 16. aprīļa vācu karaspēka Liepājas puču Zemitāns strikti nosodīja, atzīstot pakļautību tikai Ulmaņa valdībai.

1919. gada 6. jūlijā Rīgā ienāk Ziemeļlatvijas brigāde Zemitāna vadībā.

1919. gada 15. jūlijā Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis D. Sīmansons iecēla Zemitānu par Vidzemes divīzijas Dienvidu frontes komandieri un Rīgas apsardzības priekšnieku. 

9. oktobra vakarā Bermonta spēki tuvojās Daugavas tiltiem. Frontes komandieris Jorģis Zemitāns deva pavēli par atkāpšanos no Rīgas un lielākā daļa Latvijas armijas karavīru neapstājoties aizgāja līdz Juglas tiltiem. 

Naktī no 9. uz 10. oktobri ģenerālis Sīmansons atcēla šo pavēli un ar 1919. gada 12. oktobra pavēli par "pienākumu nepareizu izpildīšanu" pulkvedis J. Zemitāns tika atcelts no Vidzemes divīzijas un Rīgas rajonā izvietoto spēku komandēšanas un ieskaitīts rezervē.

Pēc atstādināšanas Zemitāns vadīja karavīru pensiju likuma izstrādi, piedalījās armijas reglamentu izstrādāšanas komisijas darbā. 1922. gada aprīlī Zemitānu no armijas atvaļināja piemērota amata trūkuma dēļ.

Zemitānam tiek piedēvēti galvenie nopelni Ziemeļlatvijas bruņoto spēku formēšanā un apvienošanā, kā arī Brīvības cīņās Vidzemē - tā M.Ķīsis no historia.lv. Teikts skanīgi, fakti piezemētāki.

Tad kāds bija nozīmīgākais un Latvijas brīvvalstij izšķirošais lēmums, ja pulkveža Jorģa Zemitāna  vārdā ir nosaukta Skrīveru pamatskola, ielas Rīgā, Skrīveros un Strenčos, laukums Rīgā - Teikā, Zemitānu dzelzceļa stacija, kā arī Zemitāna gaisa tilts? Neveiksmīgs karavadonis vai valdības politisko intrigu upuris?

Ko stāstīsim jaunatnei par saviem varoņiem? Vai atkal teiksim "tas ir sarežģīti, politiski, tev to nesaprast", jo paši no sevis slēpjam patiesību?