Cilvēka (nācijas) uzdevums piedzimstot ir atbrīvoties no fiziskās pasaules uzliktajiem ierobežojumiem- nevis caur pašiznīcināšanos, bet caur jaunas fiziskās vērtības veidošanu, atmetot izstrādāto materiālu un turpinot radošu savas personības attīstību.
Ja valsti var salīdzināt ar cilvēka organisma darbību - šobrīd valstī ir 20+ gadus ieildzis aizcietējums un pie varas esošie cenšas saglabāt savas pozīcijas. Aizcietējums ir izpratnē par valsts funkcionēšanu. Stagnācija. Atkritumi, kuri ir izveidojušies darbības rezultātā jau piesārņo asinsriti un traucē smadzeņu darbībai tādā mērā, ka stāvokļa saglabāšana tiek uzskatīta svarīgāka par izdzīvošanu valstiskā vai nacionālā līmenī.
Rāda ziņas ar etiķeti politika. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti politika. Rādīt visas ziņas
ceturtdiena, 2014. gada 2. oktobris
ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris
Sarmīte Ēlerte- kandidējot uz Rīgas mēra amatu (turpinājums)
Politinformatīvais cirks padomju stilā: "Ziņu" AUTORE par "POLITIĶI" "valsts" medijos.
Vai nav personības dubultošanās? Un kā to nosauktu psihiatri? Jebšu- kas suņam asti cels, ja ne pats?
Un vēl kāds fakts ar oriģinālavotā publicēto dokumentu kopijām.
Tomēr vispirms ir jautājums: Cienījamo lasītāj, kurš uzskata sevi par pietiekoši kompetentu, lai veiktu Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju- kādu Tu vēlētos algu?
Zemāk pārpublicētā teksta avots: Pietiek.com
Pietiek jau informējis, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu...
Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam.
Taču, kā izrādās,Ēlertei, kas iepriekš pati bija ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt: viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus.
Kultūras ministrija skaidro, ka šāda atlīdzība Ēlertei „par ārštata konsultatīvā darbinieka uzdevumu izpildi” noteikta pagājušā gada 8. novembrī.
....
Lai gan līgumā kā Ēlertes darbības sfēra norādīta tikai un vienīgi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, jau pagājušā gada novembrī viņa ministrei ziņojusi, ka algu pelnījusi gan par darbu pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas, gan par „pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecību diskusijā ar KNAB par NVO - ziedojumu saņēmēju darbības regulāciju”, gan pat par „līdzdalību seminārā par radošo industriju attīstību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā”.
Ja ticēt Ēlertes atskaitēm, viņas faktiski vislielākās rūpes visā padomnieces darba laikā izpelnījusies Lestenes baznīca. Pirmajā darbības mēnesī atskaitoties par „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, līdz pat savai atlaišanai pusgadu vēlāk Ēlerte līdz ar „citiem uzdevumiem” ik mēnesi atskaitē ierakstījusi arī „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.
Pietiek jau informējis, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu...
Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam.
Taču, kā izrādās,Ēlertei, kas iepriekš pati bija ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt: viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus.
Kultūras ministrija skaidro, ka šāda atlīdzība Ēlertei „par ārštata konsultatīvā darbinieka uzdevumu izpildi” noteikta pagājušā gada 8. novembrī.
....
Lai gan līgumā kā Ēlertes darbības sfēra norādīta tikai un vienīgi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, jau pagājušā gada novembrī viņa ministrei ziņojusi, ka algu pelnījusi gan par darbu pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas, gan par „pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecību diskusijā ar KNAB par NVO - ziedojumu saņēmēju darbības regulāciju”, gan pat par „līdzdalību seminārā par radošo industriju attīstību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā”.
Ja ticēt Ēlertes atskaitēm, viņas faktiski vislielākās rūpes visā padomnieces darba laikā izpelnījusies Lestenes baznīca. Pirmajā darbības mēnesī atskaitoties par „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, līdz pat savai atlaišanai pusgadu vēlāk Ēlerte līdz ar „citiem uzdevumiem” ik mēnesi atskaitē ierakstījusi arī „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.
trešdiena, 2012. gada 28. novembris
Sarmīte Ēlerte- kandidējot uz Rīgas mēra amatu
Otto Ozola viedoklis:
...Ēlertes paziņojumi nepārliecina. Daži izklausās pat traģikomiski. Ēlerte sola: «Rīgai jākļūst par spožu Ziemeļeiropas centru, kura izaugsme balstās izglītībā, jaunradē un gudrā ražošanā.» Šķiet, ka Ēlerte sen neko nav dzirdējusi par Ziemeļeiropas politiskās kultūras tradīcijām. Pēdējo trīs gadu laikā «Vienotība» ir uzvedusies tā kā Ziemeļeiropas politiķi neiedomātos rīkoties pat visļaunākajos murgos. Sarmīte Ēlerte bija kultūras ministre Valda Dombrovska valdībā, kad notika ārprātīgais cirks ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (ne)atkāpšanos. Ēlertei cieši klusējot, Mūrniece iekrampējās savā krēslā precīzi līdz brīdim, kad tika parakstīts nožēlojamais «radaru» līgums. Ēlerte bija ietekmīga «Vienotības» biedre, kad Edagars Jaunups vēsā angļu mierā, čīp-čāp kājiņām nāca un tīrīja valsts uzņēmumu kases sava privātā basketbola kluba vajadzībām par simtiem tūkstošiem latu. Sarmīte Ēlerte to redzēja, saprata un klusēja.
Ēlertei nebija nekas sakāms arī kad «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis tika pieķerts apšaubāmās nodokļu blēdībās un turpināja melot vēlētājiem acīs skatīdamies. Tāpat Ēlertei nebija nekas sakāms, kad Zaķis izspruka sveikā ar simbolisko un smieklīgo politisko «fui». Šādai uzvedībai ir tikpat maz saistības ar Ziemeļvalstu politisko kultūru kā Brīvdabas muzeja sviesta cibai ar Valēriju Kravcovu.
....
Tikpat grūti Ēlertei klāsies, pārliecinot Rīgas iedzīvotājus par pārdomātu un atbalstošu sociālo politiku. Vēlētāji ir redzējuši, kā izpaužas «Vienotības» interese par vienkāršajiem iedzīvotājiem. Tas nebija Ušakovs, bet gan pētnieciskā centra «Re:Baltica» materiāls, kura satricinošajā pētījumā «Slēptā nabadzība Latvijā: dzīve ar «Dieva žēlastību un cilvēku labestību»» rakstīts: «Pagaidām, analizējot valdības lēmumus, rodas secinājums, ka trūcīgām ģimenēm un bērniem Latvijā nav vietas.»
otrdiena, 2012. gada 27. novembris
Homo Latviensis. Quo vadis?
Šis emuārs ir par Latviju, tās cilvēkiem- personālijām un sabiedrisko viedokli, saskatītajām paralēlēm un attīstības tendencēm 21. gadsimtā. Par Latvijas tautu- latviešiem, krieviem, baltkrieviem un daudziem citiem, kuri veido un uztur sabiedrību. Par Latvijas šībrīža situāciju un attīstību- politisku un ekonomisku.
Šī emuāra mērķi ir apsvērt iespējamās attīstības perspektīvas un izvairīties no senākā vai ne tik senā pagātnē veiktajām kļūdām. Viens no mērķiem ir atklāt "ārējo faktoru" ietekmi uz Latvijas attīstību veikt to vērtējumu.
Šī emuāra autors nepretendē uz objektīvu redzējumu- drīzāk, šī ir kritika ar nolūku virzīt valsts un tās iedzīvotāju attīstību.
Ja lasītājam ir iebildumi pret faktu interpretāciju- lūdzu, ar konkrētiem faktiem un informācijas avotiem pamatot izklāstīto poziciju. Radikāli un tendenciozi faktu interpretācijas avoti netiks pieņemti. Īsāk- darbojas cenzūra ar nolūku novērst emocionāla rakstura spekulācijas.
Ja lasītājam ir vēlēšanās, nepieciešamais zināšanu apjoms un uzņēmība veikt kāda raksta tulkojumu citās valodās, tādējādi sekmējot Latvijas attīstību un atpazīstamību globāli- gaidu priekšlikumus komentāru veidā.
Par Latvijas valsti un tautu- vakar, šodien, rīt.
Abonēt:
Komentāri (Atom)