Rāda ziņas ar etiķeti Ušakovs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ušakovs. Rādīt visas ziņas

pirmdiena, 2012. gada 3. decembris

Diena - nacionālo nesaskaņu kurinātājs

Šodien laikraksts Diena pārliecinoši parādīja sevi kā naida kurinātāju. Zīmīgi, ka publikācija notiek sadaļā "Viedokļi", bet virsraksts ir sagrozīts fakts- tas tiek pievienots LETAs sniegtajai objektīvajai informācijai:

Resnais: Padomju laika krievvalodīgie ir sērga, ar kuriem dialogs nav iespējams

Ar sagrozītu faktu pasniegšanu - manipulāciju tiek noniecināts ne tikai Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais, bet arī pati apvienība un arī latviešu nācija un tās vēsture. 

Diena nostājas segregācijas pozīcijās- tas nav nacionālisms, jo kā teica kāds Izraēlas ēbrejs nesenā kara sakarā, nacionālisms ir mīlēt savu tautu, ne nīst citas. G.Resnā vārdos ir skaidri pateikts, ka marginālais kosmopolitisms ir bīstams, turpretī laikraksts virsrakstā pauž tieši nacionāli marginālo pozīciju un tas tiek pasniegts brīdī, kad liela daļa no "nacionālajiem" marginālajiem kosmopolītiem ir devušies pasaulē meklējot labāku dzīvi Eiropas fermās un rūpnīcās.

G.Resnā k-gs ļoti precīzi iztecās par jautājuma būtību:
"Sērga ir nelielā cilvēku grupiņa - cilvēki, kuri dzīvo Latvijā pēc PSRS režīma, kuri nav nedz krievi, kuri ir pazaudējuši savu identitāti, tautību un pat savu valodu, bet sevi uzskata par krievvalodīgajiem. Mums vajadzētu saprast, ka šie cilvēki visvairāk ir traucējuši tieši etnisko krievu dzīvei Latvijā. Nevar prasīt no etniskiem krieviem, lai viņi būtu nostājušies pret aicinājumu par savu valodu - tas ir ļoti grūti un nežēlīgi".

Man personiski ir liels gandarījums par to, ka Latvijas Politiski represēto apvienības viedoklis ir ieguvis šādu izpausmi, jo tas parāda liela un svarīga mūsu nācijas attīstības posma izvērtēšanu tieši tajā paaudzē, kas personiski pieredzēja un pārdzīvoja notikumus, spēju attīstīties, skatīties nākotnē, ne iegrimšanu sevis žēlošanā meklējot ienaidniekus.

Ar Komunistiskā terora upuriem veltītā memoriāla Putenī otrās kārtas atklāšanu Ušakovs ir pierādījis sevi kā darītāju. Bet vai šāds informācijas pasniegšanas veids saistīts ar Ēlertes priekšvēlēšanu lozungu "Atdot Rīgu Latvijai" un Vienotības neafišēto pozīciju Kalnietes personā aicinot nacionālo bloku pievienoties pašvaldības vēlēšanām? Cīņa par nacionāli orientēto elektorātu vienlaicīgi sagrozot šī elektorāta daļas pausto patieso pozīciju, lai pievienotu arī lumpenu balsis?

Gēbelss savulaik ir teicis, ka meliem ir jābūt fantastiskiem, lai tiem ticētu. Un nacionālais laikraksts Diena cieši seko šai domai cerībā piespiest lasītāju noticēt. Jēga ir ne tikai vārdos, ko izrunājam, bet teikumos, kuri izsaka domas...

trešdiena, 2012. gada 28. novembris

Sarmīte Ēlerte- kandidējot uz Rīgas mēra amatu




Otto Ozola viedoklis:
...Ēlertes paziņojumi nepārliecina. Daži izklausās pat traģikomiski. Ēlerte sola: «Rīgai jākļūst par spožu Ziemeļeiropas centru, kura izaugsme balstās izglītībā, jaunradē un gudrā ražošanā.» Šķiet, ka Ēlerte sen neko nav dzirdējusi par Ziemeļeiropas politiskās kultūras tradīcijām. Pēdējo trīs gadu laikā «Vienotība» ir uzvedusies tā kā Ziemeļeiropas politiķi neiedomātos rīkoties pat visļaunākajos murgos. Sarmīte Ēlerte bija kultūras ministre Valda Dombrovska valdībā, kad notika ārprātīgais cirks ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (ne)atkāpšanos. Ēlertei cieši klusējot, Mūrniece iekrampējās savā krēslā precīzi līdz brīdim, kad tika parakstīts nožēlojamais «radaru» līgums. Ēlerte bija ietekmīga «Vienotības» biedre, kad Edagars Jaunups vēsā angļu mierā, čīp-čāp kājiņām nāca un tīrīja valsts uzņēmumu kases sava privātā basketbola kluba vajadzībām par simtiem tūkstošiem latu. Sarmīte Ēlerte to redzēja, saprata un klusēja.



Ēlertei nebija nekas sakāms arī kad «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis tika pieķerts apšaubāmās nodokļu blēdībās un turpināja melot vēlētājiem acīs skatīdamies. Tāpat Ēlertei nebija nekas sakāms, kad Zaķis izspruka sveikā ar simbolisko un smieklīgo politisko «fui». Šādai uzvedībai ir tikpat maz saistības ar Ziemeļvalstu politisko kultūru kā Brīvdabas muzeja sviesta cibai ar Valēriju Kravcovu.
....
Tikpat grūti Ēlertei klāsies, pārliecinot Rīgas iedzīvotājus par pārdomātu un atbalstošu sociālo politiku. Vēlētāji ir redzējuši, kā izpaužas «Vienotības» interese par vienkāršajiem iedzīvotājiem. Tas nebija Ušakovs, bet gan pētnieciskā centra «Re:Baltica» materiāls, kura satricinošajā pētījumā «Slēptā nabadzība Latvijā: dzīve ar «Dieva žēlastību un cilvēku labestību»» rakstīts: «Pagaidām, analizējot valdības lēmumus, rodas secinājums, ka trūcīgām ģimenēm un bērniem Latvijā nav vietas.»