Šīs ziemas mainīgajos laika apstākļos ir dīvaini interneta vidē uzskriet "intervijām pašiem ar sevi"...
Protams, ambīciju līmenis var būt dažāds un interešu loks tāpat.
Sarmīte Ēlerte- kandidējot uz Rīgas mēra amatu (turpinājums)
Arno Marnica "Koki pilsētā" ...
Un te rodas jautājums- vai šobrīd, laikā, kad komunikācijas ir pietiekami attīstītas un pieejamas, pašapbrīnošana un dižošanās ir veids kā iecelt sevi slavas saulītē, vai arī centieni pārvarēt mazvērtības kompleksus?
Teiksim, atzinības enerģētiskais resurss ir izstrādāts un gribās "ielekt" jaunā līmenī liekot sev galvā dzeltena papīra kroni. Vai tā kļūstam par ķēniņiem? Runā, ka zivs pūst no galvas un tautas vadoņi ir tādi, kādus tā ir pelnījusi...
Rāda ziņas ar etiķeti Ēlerte. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ēlerte. Rādīt visas ziņas
sestdiena, 2012. gada 29. decembris
pirmdiena, 2012. gada 3. decembris
"Ķeriet zagli!"- Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas patiesais lozungs
“Rīgai ir potenciāls, bet tam jāpievieno mērķtiecīga pilsētas attīstības politika. Attīstību valstī ir atgriezusi valdība, Rīga tikmēr tērē, sadala un pīāro. Tās zīmols ir Saktas puķu tirdziņš, kuras kvadrātmetri dārgāki par apzeltīto biržu, leģendārie 20% un ērta vide korupcijai,” savā uzrunā uzsvēra Ēlerte.
Man ir jautājums- cik liela ietekme Saktas puķu tirdziņam ir uz valsts ekonomiku?
“Ja gribam padarīt Rīgu par iespēju pilsētu, ir jāuzvar nākamā gada pašvaldību vēlēšanās,” Vienotības kongresa biedrus uzrunāja Ēlerte.
Izskatās, ka runā iztrūka viens vārds- "par savu iespēju pilsētu", ņemot vērā, ka citām partijām ir izvirzīts uzstādījums- palīdzēt. Kaut kā vienpusēji sanāk- mēs uzvarēsim un padalīsimies, bet vēlētājiem būs zvaigzne...
Avots: Diena, 02.12.2012
Man ir jautājums- cik liela ietekme Saktas puķu tirdziņam ir uz valsts ekonomiku?
“Ja gribam padarīt Rīgu par iespēju pilsētu, ir jāuzvar nākamā gada pašvaldību vēlēšanās,” Vienotības kongresa biedrus uzrunāja Ēlerte.
Izskatās, ka runā iztrūka viens vārds- "par savu iespēju pilsētu", ņemot vērā, ka citām partijām ir izvirzīts uzstādījums- palīdzēt. Kaut kā vienpusēji sanāk- mēs uzvarēsim un padalīsimies, bet vēlētājiem būs zvaigzne...
Avots: Diena, 02.12.2012
Diena - nacionālo nesaskaņu kurinātājs
Šodien laikraksts Diena pārliecinoši parādīja sevi kā naida kurinātāju. Zīmīgi, ka publikācija notiek sadaļā "Viedokļi", bet virsraksts ir sagrozīts fakts- tas tiek pievienots LETAs sniegtajai objektīvajai informācijai:
Resnais: Padomju laika krievvalodīgie ir sērga, ar kuriem dialogs nav iespējams
Ar sagrozītu faktu pasniegšanu - manipulāciju tiek noniecināts ne tikai Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais, bet arī pati apvienība un arī latviešu nācija un tās vēsture.
Diena nostājas segregācijas pozīcijās- tas nav nacionālisms, jo kā teica kāds Izraēlas ēbrejs nesenā kara sakarā, nacionālisms ir mīlēt savu tautu, ne nīst citas. G.Resnā vārdos ir skaidri pateikts, ka marginālais kosmopolitisms ir bīstams, turpretī laikraksts virsrakstā pauž tieši nacionāli marginālo pozīciju un tas tiek pasniegts brīdī, kad liela daļa no "nacionālajiem" marginālajiem kosmopolītiem ir devušies pasaulē meklējot labāku dzīvi Eiropas fermās un rūpnīcās.
G.Resnā k-gs ļoti precīzi iztecās par jautājuma būtību:
"Sērga ir nelielā cilvēku grupiņa - cilvēki, kuri dzīvo Latvijā pēc PSRS režīma, kuri nav nedz krievi, kuri ir pazaudējuši savu identitāti, tautību un pat savu valodu, bet sevi uzskata par krievvalodīgajiem. Mums vajadzētu saprast, ka šie cilvēki visvairāk ir traucējuši tieši etnisko krievu dzīvei Latvijā. Nevar prasīt no etniskiem krieviem, lai viņi būtu nostājušies pret aicinājumu par savu valodu - tas ir ļoti grūti un nežēlīgi".
Man personiski ir liels gandarījums par to, ka Latvijas Politiski represēto apvienības viedoklis ir ieguvis šādu izpausmi, jo tas parāda liela un svarīga mūsu nācijas attīstības posma izvērtēšanu tieši tajā paaudzē, kas personiski pieredzēja un pārdzīvoja notikumus, spēju attīstīties, skatīties nākotnē, ne iegrimšanu sevis žēlošanā meklējot ienaidniekus.
Ar Komunistiskā terora upuriem veltītā memoriāla Putenī otrās kārtas atklāšanu Ušakovs ir pierādījis sevi kā darītāju. Bet vai šāds informācijas pasniegšanas veids saistīts ar Ēlertes priekšvēlēšanu lozungu "Atdot Rīgu Latvijai" un Vienotības neafišēto pozīciju Kalnietes personā aicinot nacionālo bloku pievienoties pašvaldības vēlēšanām? Cīņa par nacionāli orientēto elektorātu vienlaicīgi sagrozot šī elektorāta daļas pausto patieso pozīciju, lai pievienotu arī lumpenu balsis?
Gēbelss savulaik ir teicis, ka meliem ir jābūt fantastiskiem, lai tiem ticētu. Un nacionālais laikraksts Diena cieši seko šai domai cerībā piespiest lasītāju noticēt. Jēga ir ne tikai vārdos, ko izrunājam, bet teikumos, kuri izsaka domas...
Avots: Diena, 03.12.2012
sestdiena, 2012. gada 1. decembris
Pa Vienotības kongresa pēdām pirmajā sniegā
Ar pirmo skaisti sniegoto ziemas dienu Latvijas politisko dzīvi iezīmēja Vienotības kongress.
Diena sniedza vairākus ieskatus. Tie raisa pārdomas un virkni secinājumu, kas liek apšaubīt kongresā pieņemtās rezolūcijas "Iespēju Latvija" dzīvotspēju:
1) nav kvalitatīvas atšķīrības starp PSKP XXIV kongresa pamatnostādnēm un Vienotības programmu, proti- ir gaišie nākotnes mērķi, bet nav redzami nedz priekšlikumi, nedz arī konkrētu iezīmēto problēmu risinājumu programmas, kas kaut kādā veidā parādītu Vienotības potenciālu pozitīvā gaismā;
2) ņemot vērā S.Ēlertes kandidēšanu uz Rīgas galvas krēslu ar lozungu "Atdot Rīgu Latvijai" konteksts ir atkal visai populistisks- "Latviju latviešiem", kas nu nekādi neliecina par valsts interešu priekšroku pāri šauri politiskā pieprasījuma apmierināšanu piesaistot arī politiski inertu trūcīgo elektorātu ar ģimenes pabalstiem pilnīgi pretrunā ar pausto principu "lai atmaksātos strādāt, nevis saņemt pabalstus";
3) uzsverot "atbildību par savām izvēlēm" Vienotība populistiski uzsver indivīda lomu, bet kā partija (un tās atbildīgie biedri) piesedz švakas drēbes ideoloģiskās bikses no nākotnē iespējamā pēriena- ja izdosies, tad slava Vienotībai, ja nesanāks- katrs pats "atbild par savām izvēlēm";
4) "Vienotības mērķis ir iespēju Latvija, proti, sabiedrība, kurā ikvienam ir iespēja piepildīt savu sapni un nodzīvot cilvēka cienīgu mūžu"- un?.... kurš bezpartejiskais atteiksies no šāda mērķa? Un kura partija to neizvirzīs?
Un vainagu Vienotības kongresa notikumiem uzliek Eiropas Parlamenta deputātes un partijas domes vadītājas Sandras Kalnietes ieteikums Vienotībai, Reformu partijai (RP) un nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) apspriest vienotā saraksta izveidi Rīgas domes vēlēšanās.
Vai tas minētajām partijām šis ieteikums būtu jāuztver kā mājiens no "ES Olimpa", lai injicētu n-tās reizes politiskā šaha apčakarēto elektorātu Vienotības asinsritē?
Tas gan jau šobrīd ir skaidrs, ka par Ēlerti nebalsošu nekādā variantā, jo vāja eksministre būs vēl vājāka domes priekšsēdētāja. Un ar seksismu te nav nekāda sakara.
Un vēl... Varbūt kāds man var paskaidrot, kādēļ premjerminists (lai arī partijas biedrs) ar sava tiešā darba atskaiti aizņem kongresa laiku. Vai tādēļ, ka viņš ir marionete un citās- partijas organizācijas un iekšējās lietās viņam nav teikšanas? Vai arī kongress ir teātra izrāde politiski ziņkārīgajiem bauriem, jo "tā pieņemts" - gluži kā PSRS laikos?...
Avots: LETA, Diena
Citēts:
"Lai pārvarētu "nabadzības slazdu", partija Vienotība rosinās pilnveidot algu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pabalstu politiku tā, lai ienākumu nevienlīdzība mazinātos un labāk atmaksātos strādāt, nevis saņemt pabalstus, teikts sestdien partijas pieņemtajā rezolūcijā "Iespēju Latvija".
...
Lai kāpinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, produktivitāti un nodrošinātu labklājības pieaugumu, Vienotība atbalstīšot ekonomiski pamatotas un pārdomātas izglītības reformas ar mērķi celt izglītības kvalitāti un nodrošināt Latvijas izglītības sistēmas piedāvājuma atbilstību darba tirgus prasībām.
...
Savukārt tautas ataudzes nodrošināšanai Vienotība turpinās tādu bērnu un ģimenes atbalsta politiku, kuras centrā ir strādājošie vecāki, kuri savieno darbu ar bērnu audzināšanu, gan stimulējot pašvaldības nodrošināt visiem bērniem vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, gan pārveidojot ģimenes valsts pabalstu par labu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.
Vienlaikus Vienotība aicina visus apzināties, ka palielināt pensijas un jebkuras citas sociālās drošības garantijas ir iespējams tikai tieši proporcionāli samaksāto nodokļu apjomam. Ēnu ekonomika, aplokšņu algu izmaksāšana vistiešākajā veidā ietekmē gan pensiju lielumu šodien un nākotnē, gan godīgu konkurenci un ekonomikas attīstību, teikts partijas rezolūcijā. Jo ātrāk tiks uzlabota nodokļu iekasēšana, jo ātrāk varēs palielināt pensijas, sola Vienotība.Kopumā Vienotības mērķis ir iespēju Latvija, proti, sabiedrība, kurā ikvienam ir iespēja piepildīt savu sapni un nodzīvot cilvēka cienīgu mūžu.Partija arī uzsver ikviena cilvēka atbildību par savām izvēlēm - mācīties, strādāt, dzīvot veselīgi, veidot uzkrājumus vecumdienām, veidot un atbalstīt savu ģimeni."Mēs apzināmies savu pienākumu veidot Latviju par valsti, kurā cilvēki nenonāk nabadzībā un sociālā atstumtībā. Mēs apzināmies savu un valsts pienākumu nodrošināt visiem Latvijas cilvēkiem iespējas - iespēju saņemt labu izglītību, iespēju iemācīties jaunu arodu, iespēju savienot darba un ģimenes dzīvi, iespēju saņemt veselības aprūpi, iespēju uzsākt savu biznesu," teikts partijas rezolūcijā. Šīm iespējām ir jābūt vienlīdzīgām, neatkarīgi no cilvēku sociālā statusa, tautības, dzimuma vai vecuma, tāpēc jau tuvākajā laikā ir jāpievēršas svarīgākajiem cilvēka drošumspējas jautājumiem, uzsver Vienotība.
ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris
Sarmīte Ēlerte- kandidējot uz Rīgas mēra amatu (turpinājums)
Politinformatīvais cirks padomju stilā: "Ziņu" AUTORE par "POLITIĶI" "valsts" medijos.
Vai nav personības dubultošanās? Un kā to nosauktu psihiatri? Jebšu- kas suņam asti cels, ja ne pats?
Un vēl kāds fakts ar oriģinālavotā publicēto dokumentu kopijām.
Tomēr vispirms ir jautājums: Cienījamo lasītāj, kurš uzskata sevi par pietiekoši kompetentu, lai veiktu Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju- kādu Tu vēlētos algu?
Zemāk pārpublicētā teksta avots: Pietiek.com
Pietiek jau informējis, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu...
Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam.
Taču, kā izrādās,Ēlertei, kas iepriekš pati bija ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt: viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus.
Kultūras ministrija skaidro, ka šāda atlīdzība Ēlertei „par ārštata konsultatīvā darbinieka uzdevumu izpildi” noteikta pagājušā gada 8. novembrī.
....
Lai gan līgumā kā Ēlertes darbības sfēra norādīta tikai un vienīgi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, jau pagājušā gada novembrī viņa ministrei ziņojusi, ka algu pelnījusi gan par darbu pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas, gan par „pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecību diskusijā ar KNAB par NVO - ziedojumu saņēmēju darbības regulāciju”, gan pat par „līdzdalību seminārā par radošo industriju attīstību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā”.
Ja ticēt Ēlertes atskaitēm, viņas faktiski vislielākās rūpes visā padomnieces darba laikā izpelnījusies Lestenes baznīca. Pirmajā darbības mēnesī atskaitoties par „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, līdz pat savai atlaišanai pusgadu vēlāk Ēlerte līdz ar „citiem uzdevumiem” ik mēnesi atskaitē ierakstījusi arī „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.
Pietiek jau informējis, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu...
Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam.
Taču, kā izrādās,Ēlertei, kas iepriekš pati bija ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt: viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus.
Kultūras ministrija skaidro, ka šāda atlīdzība Ēlertei „par ārštata konsultatīvā darbinieka uzdevumu izpildi” noteikta pagājušā gada 8. novembrī.
....
Lai gan līgumā kā Ēlertes darbības sfēra norādīta tikai un vienīgi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, jau pagājušā gada novembrī viņa ministrei ziņojusi, ka algu pelnījusi gan par darbu pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas, gan par „pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecību diskusijā ar KNAB par NVO - ziedojumu saņēmēju darbības regulāciju”, gan pat par „līdzdalību seminārā par radošo industriju attīstību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā”.
Ja ticēt Ēlertes atskaitēm, viņas faktiski vislielākās rūpes visā padomnieces darba laikā izpelnījusies Lestenes baznīca. Pirmajā darbības mēnesī atskaitoties par „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, līdz pat savai atlaišanai pusgadu vēlāk Ēlerte līdz ar „citiem uzdevumiem” ik mēnesi atskaitē ierakstījusi arī „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.
trešdiena, 2012. gada 28. novembris
Sarmīte Ēlerte- kandidējot uz Rīgas mēra amatu
Otto Ozola viedoklis:
...Ēlertes paziņojumi nepārliecina. Daži izklausās pat traģikomiski. Ēlerte sola: «Rīgai jākļūst par spožu Ziemeļeiropas centru, kura izaugsme balstās izglītībā, jaunradē un gudrā ražošanā.» Šķiet, ka Ēlerte sen neko nav dzirdējusi par Ziemeļeiropas politiskās kultūras tradīcijām. Pēdējo trīs gadu laikā «Vienotība» ir uzvedusies tā kā Ziemeļeiropas politiķi neiedomātos rīkoties pat visļaunākajos murgos. Sarmīte Ēlerte bija kultūras ministre Valda Dombrovska valdībā, kad notika ārprātīgais cirks ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (ne)atkāpšanos. Ēlertei cieši klusējot, Mūrniece iekrampējās savā krēslā precīzi līdz brīdim, kad tika parakstīts nožēlojamais «radaru» līgums. Ēlerte bija ietekmīga «Vienotības» biedre, kad Edagars Jaunups vēsā angļu mierā, čīp-čāp kājiņām nāca un tīrīja valsts uzņēmumu kases sava privātā basketbola kluba vajadzībām par simtiem tūkstošiem latu. Sarmīte Ēlerte to redzēja, saprata un klusēja.
Ēlertei nebija nekas sakāms arī kad «Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis tika pieķerts apšaubāmās nodokļu blēdībās un turpināja melot vēlētājiem acīs skatīdamies. Tāpat Ēlertei nebija nekas sakāms, kad Zaķis izspruka sveikā ar simbolisko un smieklīgo politisko «fui». Šādai uzvedībai ir tikpat maz saistības ar Ziemeļvalstu politisko kultūru kā Brīvdabas muzeja sviesta cibai ar Valēriju Kravcovu.
....
Tikpat grūti Ēlertei klāsies, pārliecinot Rīgas iedzīvotājus par pārdomātu un atbalstošu sociālo politiku. Vēlētāji ir redzējuši, kā izpaužas «Vienotības» interese par vienkāršajiem iedzīvotājiem. Tas nebija Ušakovs, bet gan pētnieciskā centra «Re:Baltica» materiāls, kura satricinošajā pētījumā «Slēptā nabadzība Latvijā: dzīve ar «Dieva žēlastību un cilvēku labestību»» rakstīts: «Pagaidām, analizējot valdības lēmumus, rodas secinājums, ka trūcīgām ģimenēm un bērniem Latvijā nav vietas.»
Abonēt:
Komentāri (Atom)