1990.gada maijs

Latvijas sabiedriskajās norisēs skaidri saskatāmas vairākas organizācijas: LPSR Augstākā Padome (AP), Latvijas Tautas Fronte (LTF), Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK) un Pilsoņu Kongress (PK). Vides Aizsardzības klubs (VAK), kas savulaik bija kā inkubators nacionālās pašapziņas veidošanā, pamazām zaudē pozīcijas, jo tā darbība nav ar politisku ievirzi.
Izmantojot Gorbačova perestroikas iespējas AP vēlēšanās deputātu statusā nokļūst ne mazums neatkarīgas valsts atjaunošanas idejas aizstāvju, kurus izvirzīja LTF.

LPSR AP priekšēdētājs ir A.Gorbunovs. Viņš ieņem šo amatu no 1988.gada un turpinās ieņemt līdz 1993. AP priekšēdētāja vietnieks ir Andrejs Krastiņš- konsekvents Latvijas neatkarības dejas virzītājs, LNNK biedrs, izvirzīts amatam no LTF frakcijas (131 deputāts no 201).
AP notiek iekšēja cīņa par varu. Nereti neatkarības aizstāvju veikumu pārsvītro padomju funkcionāri, kā, piemēram, šajos dokumentos (paldies A.Pauls-Pāvuls): 

LTF priekšsēdētāja D.Īvāna vietnieks ir I.Godmanis, viņš arī vada LTF frakciju AP.

1986.-1987. gadā I.Godmanis pavadīja vairākus mēnešus Austrijā. Pēc Vikipēdijas datiem* :"tur ieguva pieredzi un uzkrāja zināšanas par to, kā darbojas kapitālisms un demokrātija, ko vēlāk izmantoja savā darbā valdībā." Jāpiebilst, ka šajā laikā izbraukšanai no PSRS bija nepieciešamas vīzas, turklāt atļauju pamest valsti vairāk, kā uz 45 dienām principā bija nereāla. Tam bija nepieciešama saskaņošana VDK un Maskavā.

LTF nodaļas pēc savas orientācijas nav viendabīgas- dažās ir ievērojams PSRS vienotības aizstāvju īpatsvars, citas gandrīz pilnībā sastāv no LNNK biedriem un mērķtiecīgi darbojas Latvijas neatkarības atjaunošanā.

1989.gada 17.decembrī Rīgā, Proletāriešu rajona izpildkomitejas sanāksmju zālē (tagad- Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija) sanāk Latvijas Republikas Pilsoņu kustības 1. konference, kas pieņēma nolikumu par Latvijas Republikas Pilsoņu komiteju veidošanu.
Šīs idejas iniciatīva pieder LNNK, Helsinki-86, VAK aktīvistiem, bet rod atbalstu arī LTF dalībnieku vidū, lai gan liela daļa LTF dalībnieku (jo īpaši- komunisti-funkcionāri) dažādos veidos mēģina diskreditēt pasākuma ideju.

1990.gada 8.-23. aprīlī notiek Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās piedalās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti** ievēlot 232 delegātus. 30.aprīlī - 1.maijā Lielajā Ģildē sanāk PK pirmā sesija. Pilsoņu kongresa aktīva darbība apsīkst pēc 1993.gadā sanākušās 14. sesijas. Šobrīd Pilsoņu Kongresa darbu turpina Latvijas Komiteja.

LPSR un brūkošās PSRS funkcionāri, tajā skaitā VDK ir izmisumā, jo veidojas patiesi demokrātiska tautas pārstāvniecība, kurai viens no mērķiem ir atjaunot Satversmes Sapulces darbu. Tas nozīmē, ka padomju funkcionāru un represīvo valsts organizāciju darbība tiks izvērtēta un Padomju Latvijas birokrātijas eksistence ir apdraudēta. Ņemot vērā padomju birokrātijas apdraudēto stāvokli, kā arī aktīvu VDK veidoto politisko struktūru un pārstāvju legalizāciju, arī starp PK delegātiem ir tādi, kuru nākotne var būt apdraudēta. Tāpat PK vēra vaļā durvis arī jaunpienācējiem no ārlatviešu vidus.

Ārlatviešu sabiedrība nav viendabīga- kara un okupācijas emigrantu paaudze ir atrauta no Latvijas realitātes, tās domu ietekmēšanai VDK ir izveidojusi "Kultūras komiteju sakariem ar tautiešiem ārzemēs", bet politisko emigrantu vidū ir VDK aģenti. Helsinki-86 Latvijas grupa ar klaida tautiešu palīdzību izplata informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem, lai informētu pasaules sabiedrību, bet tas nerada pietiekamu atbalstu.
Lai gan ārlatviešu īpatsvars PK sastāvā nav būtisks, tomēr viņu ietekme ir ievērojama. Šeit, Latvijā pastāv zināma eiforija, ilūzijas par klaida latviešu kompetenci valsts neatkarības atjaunošanā, lai gan faktiski tādā situācijā visi (gan ārlatvieši, gan "iezemieši") ir nonākuši pirmo reizi. Tomēr jāatzīst, ka PK darbā klaida latvieši, jo īpaši PBLA, sniedza ievērojamu ieguldījumu nodrošinot Kongresu ar biroja tehniku- kopētājiem un datoriem.

Sabiedrībā ir aktuāls politiski represēto jautājums. Tie ir cilvēki, kuri tika pakļauti PSRS represijām (galvenokārt) 1940. un 1949. gadā. Turpmāko piecu gadu laikā padomju režīms viņus izmantos kā ķīlniekus, lai risinātu sev aktuālo jautājumu "kā noturēties pie varas".
Vēlāk politiski represēto lojalitāti 4.maija republika nopirks ar dažādu piemaksu un atvieglojumu izveidošanu, tādējādi izslēdzot šo sabiedrības slāni no aktīvas politiskās darbības un Latvijas valsts attīstības aktivitātēm.

Nacionāli orientētie spēki Pilsoņu komitejās ar Pilsoņu Kongresa sasaukšanu paģēr uz restitūcijām (īpašuma tiesību atjaunošanu) un pilsoniskās sabiedrības atjaunošanu. Padomju birokrāti ar Augstākās Padomes palīdzību ir ieinteresēti uzturēt t.s. "Breša zemnieku", kooperācijas u.c. padomju sistēmas radītos mītus, kas ir pretrunā ar nacionālo spēku interesēm.

1990. gada aprīļa beigu - maija sākuma situācija ir politiski saspīlēta- likumīga okupētās Latvijas Republikas pilsoņu pārstāvniecība pret okupācijas varas pārstāvniecību. Nākamais līdzīga mēroga politiskais saspīlējums notiks 2012.gadā- tautas nobalsošanā par krievu valodu kā otru valsts valodu. 

Un 1990.gada 4.maijā okupācijas varas vietējās pārvaldes augstākajā orgānā LPSR Augstākajā Padomē tiek virzīts balsojums, lai pieņemtu "Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Delarācija tiek pieņemta ar 138 balsīm vienam deputātam atturoties. Balsu "pret"- nav, jo pretinieki pirms balsošanas pamet zāli.

Kompromiss atrasts, vilki dzīvi, kazas paēdušas. Nākamajos trīs gados bijušais LKP CK sekretārs ideoloģijas jautājumos A.Gorbunovs turpinās ieņemt AP priekšsēdētāja amatu, un I.Godmanis ar "kapitālisma un demokrātijas" zināšanām kā Ministru padomes prieksēdētājs kopš 1990.gada 7.maija uzsāks "veiksmes stāstu", kura rezultātus redzam šodien.

_________________________________

* - aktuālajā lapā par I.Godmani šī informācija ir dzēsta, bet tā ir atrodama iepriekšējā versijā ŠEIT.
** - pilsonības kritērijs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu bija "LR pilsoņi un viņu pēcteči", bet par pilsoņa kandidātu bija iespēja kļūt jebkuram iedzīvotājam.

Par izolētu sistēmu - Latvijā pastāvošās varas kontekstā

"Pastāvēs, kas pārvērtīsies" 

Rainis

Izolēta sistēma nav produktīva. Uzskatot sevi par perfektu, tai ir tendence pašizolēties un atražot sevi tikai iekšēji, ar tīksmināšanos par perfektumu un destruktīvu tendenci atteikties no acīmredzamiem uzlabojumiem. Ilgtermiņā tas ir iemesls dabiskai izolētās sistēmas deģenerācijai un destrukcijai.

Optimismu vieš tas, ka pastāvošā sistēma ir citas sistēmas sastāvdaļa un pastāv objektīvi procesi, kuriem ir pakļautas abas, var teikt, visas sistēmas (entropija). Iekļaujoties destruktīvā sistēmā un optimistiski uzlūkojot pašiedvesto perfektumu- pārmaiņas nav nepieciešamas un nav redzami arī veidi to realizācijai. 

Tādā veidā arī rezultāts ir "Redz, kā kaimiņam notiek... Viņš var atļauties, bagāts...", kas būtībā ir pašnoniecināšanās un nākotnes trūcības iemesls. Acīmredzamā virzība uz trūcību sistēmai rada diskomfortu un, iekšējas perfekcijas vadīta, tā apkaro dabiskus, objektīvus signālus par restrukturizācijas nepieciešamību. Arī vēlme saskatīt vienā vai otrā kaimiņā neesošo ienaidnieku pastiprina pašizolācijas tendences. Turklāt, šādai pašizolētai sistēmai ir jāizveido un jāuztur "ārējā agresora" kults, kas ļauj pārslēgt iekšējās spriedzes mehānismus uz ārējiem faktoriem, pašai sistēmai ļaujot saglabāt nemainīgā iekšējā pašpasludinātā perfektā miera sajūtu.

Minētie iekšējie stāvokļi- perfektums, ārējā agresora tēls, iekšējo ienaidnieku apkarošana- ir emocionālas dabas, un tiem ir visai maz sakara ar sistēmas objektīvo stāvokli laikā un telpā.

Attiecīgi, sistēmas vērtību koordinātu režģis atrodas sistēmas iekšpusē un no iekšpuses nevar tikt objektīvi salīdzināts ar citām sistēmām- nepastāv salīdzināšanas mērogs, toties tiek ieviesta papildus emocionāla rakstura mērvienības - "daudz" vai "labāk".

Kāds būtu risinājums, lai efektīvi sadarbotos ar citām sistēmām vai integrētos tajās? 

Pirmkārt, ļaut sistēmas objektiem brīvi komunicēt ar ārpusē esošajiem. 

Otrkārt, t.s. "slūžu", citu sistēmu pieslēguma punktu vietā ieviešot paātrinātas darbības mehānismus.
Treškārt- pārņemot citu sistēmu objektīvo struktūru darbības principus.

Tomēr izolēta sistēma ar imunitātes deficītu pašaizsardzības nolūkos formāli izveido un ievieš gan pirmo, gan otro, gan trešo, bet reāli šie risinājumi veiks tikai sistēmas paātrinātu sabrukšanu - dodot vietu jauna, veselīga organisma izveidošanai.

Ieviešot sistēmiskas izmaiņas "kā turīgajam kaimiņam" (izvērtējot objektīvos priekšnoteikumus), ir iespējams panākt efektīvu funkcionalitāti, proti, stimulējot objektīvos procesus ir iespējams panākt kvalitatīvas pārmaiņas organismā.Taču iesākums jebkuram pārmaiņu procesam ir vēlme mainīties un spēja stāvēt pretī bailēm "pazaudēt esošo". Jo ko var pazaudēt, ja nekā vērtīga nav palicis- viss ir noēsts vai sabirzis putekļos?

Līdzības vai nejaušības?

Pārdomās par notikumiem Latvijā kopš 1990.gada 4. maija acīs iekrita krievu rakstnieka M. Saltikova-Ščedrina (1826-1899) kādreiz rakstītais:

"Ja es aizmigšu un pamodīšos pēc simts gadiem un man pajautās par to, kas šobrīd notiek Krievijā, es atbildēšu - dzer un zog."

Kas notiek Latvijā šodien? Vai esam ceļā uz Krieviju zem zaļi liberālā V karoga?

Homo Latviensis. Quo vadis?

Šis emuārs ir par Latviju, tās cilvēkiem- personālijām un sabiedrisko viedokli, saskatītajām paralēlēm un attīstības tendencēm 21. gadsimtā. Par Latvijas tautu- latviešiem, krieviem, baltkrieviem un daudziem citiem, kuri veido un uztur sabiedrību. Par Latvijas šībrīža situāciju un attīstību- politisku un ekonomisku.

Šī emuāra mērķi ir apsvērt iespējamās attīstības perspektīvas un izvairīties no senākā vai ne tik senā pagātnē veiktajām kļūdām. Viens no mērķiem ir atklāt "ārējo faktoru" ietekmi uz Latvijas attīstību veikt to vērtējumu.

Šī emuāra autors nepretendē uz objektīvu redzējumu- drīzāk, šī ir kritika ar nolūku virzīt valsts un tās iedzīvotāju attīstību.

Ja lasītājam ir iebildumi pret faktu interpretāciju- lūdzu, ar konkrētiem faktiem un informācijas avotiem pamatot izklāstīto poziciju. Radikāli un tendenciozi faktu interpretācijas avoti netiks pieņemti. Īsāk- darbojas cenzūra ar nolūku novērst emocionāla rakstura spekulācijas.

Ja lasītājam ir vēlēšanās, nepieciešamais zināšanu apjoms un uzņēmība veikt kāda raksta tulkojumu citās valodās, tādējādi sekmējot Latvijas attīstību un atpazīstamību globāli- gaidu priekšlikumus komentāru veidā.

Par Latvijas valsti un tautu- vakar, šodien, rīt.