Valsts nozīmes raidstacija SWH informēja par to, ka pasažieru vilcienu iepirkuma procesā iepriekšējā valde ir veikusi darbības, kurās saskatāmas noziedzīga darījuma pazīmes.
Atsaucot atmiņā gadu senos notikumus ar mediju magnātu Rupertu Merdoku (R.Murdoch) un lietas izskatīšanu Lielbritānijas valsts iestādēs (turklāt ar tiešraidi tv), rodas jautājums par Latvijas mediju rīcību atbilstoši žurnalistikas pamatnostādnēm: valsts nozīmes mediji kalpo sabiedrībai vai pie varas esošajiem?
Domāt, ka lietas būtības izklāsts par "noziedzīgo rīcību" rosinātu gan sab-bas uzticēšanos medijiem, gan liktu "kompetentajiem" cieši turēties likumu rāmjos izskatot "nodarījumu". Citādi ik dienas ieslēdzot radio vai tv rodas sajūta "ko tad es, kungiem tur, augšā, labāk zināt..."
Vai 4.V pēcpadomju režīma varas institūcijas ir Latvijas Olimps?
Rāda ziņas ar etiķeti radio. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti radio. Rādīt visas ziņas
piektdiena, 2013. gada 22. marts
ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris
Sarmīte Ēlerte- kandidējot uz Rīgas mēra amatu (turpinājums)
Politinformatīvais cirks padomju stilā: "Ziņu" AUTORE par "POLITIĶI" "valsts" medijos.
Vai nav personības dubultošanās? Un kā to nosauktu psihiatri? Jebšu- kas suņam asti cels, ja ne pats?
Un vēl kāds fakts ar oriģinālavotā publicēto dokumentu kopijām.
Tomēr vispirms ir jautājums: Cienījamo lasītāj, kurš uzskata sevi par pietiekoši kompetentu, lai veiktu Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju- kādu Tu vēlētos algu?
Zemāk pārpublicētā teksta avots: Pietiek.com
Pietiek jau informējis, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu...
Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam.
Taču, kā izrādās,Ēlertei, kas iepriekš pati bija ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt: viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus.
Kultūras ministrija skaidro, ka šāda atlīdzība Ēlertei „par ārštata konsultatīvā darbinieka uzdevumu izpildi” noteikta pagājušā gada 8. novembrī.
....
Lai gan līgumā kā Ēlertes darbības sfēra norādīta tikai un vienīgi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, jau pagājušā gada novembrī viņa ministrei ziņojusi, ka algu pelnījusi gan par darbu pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas, gan par „pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecību diskusijā ar KNAB par NVO - ziedojumu saņēmēju darbības regulāciju”, gan pat par „līdzdalību seminārā par radošo industriju attīstību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā”.
Ja ticēt Ēlertes atskaitēm, viņas faktiski vislielākās rūpes visā padomnieces darba laikā izpelnījusies Lestenes baznīca. Pirmajā darbības mēnesī atskaitoties par „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, līdz pat savai atlaišanai pusgadu vēlāk Ēlerte līdz ar „citiem uzdevumiem” ik mēnesi atskaitē ierakstījusi arī „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.
Pietiek jau informējis, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu...
Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam.
Taču, kā izrādās,Ēlertei, kas iepriekš pati bija ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt: viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus.
Kultūras ministrija skaidro, ka šāda atlīdzība Ēlertei „par ārštata konsultatīvā darbinieka uzdevumu izpildi” noteikta pagājušā gada 8. novembrī.
....
Lai gan līgumā kā Ēlertes darbības sfēra norādīta tikai un vienīgi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, jau pagājušā gada novembrī viņa ministrei ziņojusi, ka algu pelnījusi gan par darbu pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas, gan par „pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecību diskusijā ar KNAB par NVO - ziedojumu saņēmēju darbības regulāciju”, gan pat par „līdzdalību seminārā par radošo industriju attīstību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā”.
Ja ticēt Ēlertes atskaitēm, viņas faktiski vislielākās rūpes visā padomnieces darba laikā izpelnījusies Lestenes baznīca. Pirmajā darbības mēnesī atskaitoties par „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, līdz pat savai atlaišanai pusgadu vēlāk Ēlerte līdz ar „citiem uzdevumiem” ik mēnesi atskaitē ierakstījusi arī „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.
Abonēt:
Komentāri (Atom)