Pašapdziedāšanas infekcijas uzliesmojumi

Šīs ziemas mainīgajos laika apstākļos ir dīvaini interneta vidē uzskriet "intervijām pašiem ar sevi"...

Protams, ambīciju līmenis var būt dažāds un interešu loks tāpat.
Sarmīte Ēlerte- kandidējot uz Rīgas mēra amatu (turpinājums)
Arno Marnica "Koki pilsētā" ...

Un te rodas jautājums- vai šobrīd, laikā, kad komunikācijas ir pietiekami attīstītas un pieejamas, pašapbrīnošana un dižošanās ir veids kā iecelt sevi slavas saulītē, vai arī centieni pārvarēt mazvērtības kompleksus?

Teiksim, atzinības enerģētiskais resurss ir izstrādāts un gribās "ielekt" jaunā līmenī liekot sev galvā dzeltena papīra kroni. Vai tā kļūstam par ķēniņiem? Runā, ka zivs pūst no galvas un tautas vadoņi ir tādi, kādus tā ir pelnījusi...

Nenošautā lāča dalīšana

Tikko no Aivara Lemberga twitter informācijas:

"Politiskajā tirgū-augstas likmes-balsojums par eiro apmaiņā pret atrašanos vai iekļūšanu valdībā. Dažas politiskās partijas naivi uzķērās..."

Vienotība dala vietas savā valdībā un Rīgas domē...

Tuvojoties pasaules galam gaisā zaļā fašisma smaka. Neparasts kokteilis.

Līdzības vai nejaušības?

Pārdomās par notikumiem Latvijā kopš 1990.gada 4. maija acīs iekrita krievu rakstnieka M. Saltikova-Ščedrina (1826-1899) kādreiz rakstītais:

"Ja es aizmigšu un pamodīšos pēc simts gadiem un man pajautās par to, kas šobrīd notiek Krievijā, es atbildēšu - dzer un zog."

Kas notiek Latvijā šodien? Vai esam ceļā uz Krieviju zem zaļi liberālā V karoga?

Kauja par Rīgu. Eiroliberāļu izmisuma solis

Vienotības mēģinājumi sašūpot sabiedrību nacionālajā jautājumā ir atraduši iemeslu. Ja savulaik Tautas partijas ideoloģija balstijās uz ģimenes vērtību sludināšanu, tad Vienotība, izvirzot liberālisma saukļus aktīvi darbojas vienotā marginālā pozīcijā par eirokapitāla stiprināšanu, t.i. pret vietējā kapitāla veidošanos. Sanāk, ka pretvalstiski un antinacionāli. 

Pēc t.s. Parex krīzes (atgādināšu- vienīgās nacionālās privātas bankas ekspropriācijas 2008.gada novembrī ar mērķi nolaupīt valsts kasi) pie varas nāca politiskā soļanka Vienotība un tās izvirzītais premjerministrs V.Dombrovskis- paklausīgs jauns cilvēks, kurš savā amatā cītīgi uzņēmās vadīt grandiozāko sociāli-ekonomisko eksperimentu jaunāko laiku vēsturē. 

Šis eksperiments joprojām turpinās un tā eksistence ir iespējama tikai un vienīgi inertā vidē- pat Islande spēja skaidri atteikt liekēžiem, tikai ne Latvijas valdība un tauta. Savukārt, eksperimenta organizatori un vienkārši ziņkārīgie garāmgājēji ir pārliecinājušies, ka ekonomiski izolēta sistēma spēj ne tikai atkopties, bet pat ražot- darbaspēku, uzturot importa preču plūsmu utt. Protams, savs labums ir- cilvēkiem ir iespējams ieraudzīt sava darba reālo efektivitāti. Proti, darīt darbu un izlikties part darītāju- izrādās, dažādas lietas. Tomēr šis eksperiments, kurš skar nabadzīgu valsti, proti, bez materiālajiem uzkrājumiem vai nenormēti pieejamajiem dabas resursiem, notiek uz mūsu pašu darba rēķina. Augļus savāc tie, kas "dod naudu", lai mēs strādātu. Papīru kā novērtējumu mūsu darbam.

Tagad, kad Latvijas ekonomika sakārtojās "uz sevi", kļuva intraverta UN pašpietiekama, kļūst redzama pastāvošās varas bezjēdzība un bezspēcība- rīkojumu izdošanā, kuri faktiski netiek pildīti, homoseksuālisma propagandā bērnudārzos, izglītības sistēmas formālajās izmaiņās utml. Rezultātā arī vara neredz nākotni, neredz varas uzturēšanas barības bāzi- naudu...

Ideoloģiskās un finansējuma perspektīvas trūkuma rezultātā Vienotībai atliek vienīgā iespēja- "pievākt" spēcīgāko valsts ekonomisko reģionu, Rīgu. Politiski it kā pareizi. Bet ir jābūt kādam darītājam, figūrai, un uz skatuves atkal parādās "nacionālās inteliģences" pārstāve ar Češīras kaķa smaidu. Ar histēriju tiek apgalvots, ka Rīga nav Latvijā. Tiek spiests uz "nacionālismu"- mediji slinki, bet paķer šo kaulu, jo krustmātei Sarmītei ir zināma pieredze šajā biznesā. Dīvaini, bet arī publikācijas valsts piederošajos medijos paraksta kāda vārda-uzvārda dvīne. Politaizmugurei nav resursu vai arī tas ir "privāts pienesums" politiskajam altārim, lai attaisnotu savu lietderību? Man izskatās, ka tieši tā- "mēs tevi atbalstīsim vārdos, bet ķepurojies kā zini, naudas mums nav".

Taču konsekvences nav arī pašā politviruma rīcībā - ja kādreiz Vienotība sludināja liberālas idejas pilsoniskas multinacionālas sabiedrības izveidošanai, tad šobrīd politiskā platforma Rīgā ir nacionālais šovinisms. Un nez kādēļ konsekventiem nacionālajiem spēkiem tiek izvirzīts priekšlikums pievienoties, "citādi zaudēsim visi". Manipulatīvs ultimāta mēģinājums.

Medijos joprojām tiek uzturēti mēģinājumi kurināt kaislības. Jācer, ka valdības atstumtā un izkalpinātā bārenīte-sabiedrība spēj izšķirt to, kas der un kas neder. Un jācer, ka auseklīšu brilles tuvredzības "korekcijai" ir nodilušas- nemodernas tās jau ir gadus desmit. Laiks paskatīties sev apkārt un izmēzt vienotos liekēžus- lai mierīgi saskaitītu kas mums ir un padomātu, vai mums vajag eirorubli ar pieclatnieka tautumeitas profilu.

Nacionālisms ir mīlēt savu zemi un tautu, nevis nīst citas un mācīt tām dzīvot. 

Ministra iztapība ceļā uz Banānu republiku

Nesen izskanēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) kašķis ar A.Lembergu. Lai nu kā, bet no ministra puses kā vairāk par "pilnvarotā" bruņinieka rīcību (jeb mēģinājuma apliecināties) nebija. Var izdot rīkojumus un draudēt, bet reāla vara ir apstāklī, ka rīkotājam ir jāspēj arī nodrošināt rīkojuma izpilde. Un Lemberga rīkojumi tiek pildīti- ieņemot amatus vai atstājot tos, atšķirībā no Sprūdža, amatā esot.

Jauneklīgais VARAM ministrs ir nonācis publiskajā mediju telpā arī ar privātas dzīves detaļām, bet tā it kā būtu katra cilvēka personiska darīšana. Ja viņš nav ministrs.

Tomēr stāsts ir par ko citu. Sarūgtina tas, ka ministra vīziju par valsts attīstību var ietekmēt triju komercbanku vadītāji. Un pat ne ietekmēt, bet skaidri norādīt virzienu un veidu.
Šis it kā ne īpaši nozīmīgais gadījums vēlreiz pierāda, ka triju banku vadītāji kontrolē Latvijas tautsaimniecību un šībrīža ministrs nav nekas vairāk kā ārzemju banku apkalpojošais personāls. Banānu republikas veiksmes stāsts.
Vairāk: Diena 06.12.2012, Sprūdžs ir pārliecināts, ka nākotnē arvien vairāk vajadzētu izmantot elektroniskos norēķinus un arvien mazāk - skaidras naudas norēķinus.

Jāsaka, ka iluzorā nākotnes vīzija, ko pauž ministrs, nāk no kaimiņvalsts pieredzes, kura ir pozicionējusi sevi kā "tīģeri" Eiropas IT sektorā un veiksmīgi attīstās šajā virzienā. Turklāt ministrs neņem vērā apstākli, ka Latvijas nomalēs komunikācijas ir apgrūtinātas- vājš mobilā tīkla pārklājums, mobilā pieslēguma nestabilitāte, bieži elektrības padeves traucējumi, kurpretī Igaunija tuvākajā laikā sasniegs valsts teritorijā 100% interneta pieejamību.

Ministra darbība jau iegūst anekdotisku oreolu arī valdībā:

LETA 04.12.2012: Sprūdžs neapmierināts ar lēno datoru valdības sēdē

B.Zepa: Mūsu pētījumi šai varai, drīzāk, ir bīstami nekā nepieciešami

A.Kļavja intervija ar prof. Brigitu Zepu, BISS valdes priekšsēdētāju, notika 2009.gada februārī. 

Šīs institūcijas apkopotā informācija ir objektīva vispārējās situācijas izvērtēšanai Latvijā arī pēc gandrīz četriem gadiem.

"Labklājības ministrijas pētījums... par darbaspēka izpēti Latvijā. Ikvienam skaidrs, ka darbaspēks ir viens no svarīgākajiem faktoriem tautsaimniecībā, bet atsevišķas, īpašas institūcijas, kas ar to varētu nodarboties, valstī nav. Pētījumam spēja mobilizēties Latvijas zinātnieki, jo tas patiesi bija vērienīgs. Mēs bijām izpildījuši ES uzdevumu. Bet kas notika pēc tam? Šie materiāli sagūla vai nu ministrijas, vai zinātnieku plauktos. Protams, tie pieejami internetā. Tomēr izmantoti tiek ļoti fragmentāri, jo birokrātijai nav ne kapacitātes, ne saprašanas, ko ar šiem pētījumiem iesākt. ... Ja šis pētījums būtu likts lietā, iespējams, pašlaik aina darba tirgū būtu citādāka."

"Nesalīdzināmi bezjēdzīgāk un traģiskāk (varbūt komiskāk), kad ministrijas vai departamenti pasūta pētījumus un pasūtītājiem nav ne mazākās izpratnes par to, kas tas ir par pētījumu, ko tas viņiem dos un cik maksās."

"Nosacījumos par trīs miljardu aizdevumu, ko Latvijai piešķir ES, ir norāde, lai lēmumu pieņemšana notiktu uz analītisku pētījumu pamatiem. Diemžēl mūsu valdība šo norādi ignorē un naudu pētniecībai noņem, paskaidrojot, ka efektīvāk to ieguldīt ekonomiskās situācijas uzlabošanā."

"...jūtamies laimīgi, ka neredzam riskus, kas mūs apdraud, tāpat kā iespējas, kuras paliek neizmantotas."

"...zinātni pie mums uzskata par lieku greznību, bez kuras mierīgi var iztikt."

"Pašreizējie varas pārstāvji, iespējams, nemaz nevēlas pārmaiņas, jo viņiem pietiek ar to, ka „saož”, kur ir nauda. Tāpēc tas, ko var atklāt mūsu pētījumi, šai varai drīzāk ir bīstami nekā nepieciešami."


Avots: A.Kļavis. Valsts, kura negrib neko par sevi zināt

"Ķeriet zagli!"- Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas patiesais lozungs

“Rīgai ir potenciāls, bet tam jāpievieno mērķtiecīga pilsētas attīstības politika. Attīstību valstī ir atgriezusi valdība, Rīga tikmēr tērē, sadala un pīāro. Tās zīmols ir Saktas puķu tirdziņš, kuras kvadrātmetri dārgāki par apzeltīto biržu, leģendārie 20% un ērta vide korupcijai,” savā uzrunā uzsvēra Ēlerte.

Man ir jautājums- cik liela ietekme Saktas puķu tirdziņam ir uz valsts ekonomiku?

“Ja gribam padarīt Rīgu par iespēju pilsētu, ir jāuzvar nākamā gada pašvaldību vēlēšanās,” Vienotības kongresa biedrus uzrunāja Ēlerte.

Izskatās, ka runā iztrūka viens vārds- "par savu iespēju pilsētu", ņemot vērā, ka citām partijām ir izvirzīts uzstādījums- palīdzēt. Kaut kā vienpusēji sanāk- mēs uzvarēsim un padalīsimies, bet vēlētājiem būs zvaigzne...

Avots: Diena, 02.12.2012 

Diena - nacionālo nesaskaņu kurinātājs

Šodien laikraksts Diena pārliecinoši parādīja sevi kā naida kurinātāju. Zīmīgi, ka publikācija notiek sadaļā "Viedokļi", bet virsraksts ir sagrozīts fakts- tas tiek pievienots LETAs sniegtajai objektīvajai informācijai:

Resnais: Padomju laika krievvalodīgie ir sērga, ar kuriem dialogs nav iespējams

Ar sagrozītu faktu pasniegšanu - manipulāciju tiek noniecināts ne tikai Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais, bet arī pati apvienība un arī latviešu nācija un tās vēsture. 

Diena nostājas segregācijas pozīcijās- tas nav nacionālisms, jo kā teica kāds Izraēlas ēbrejs nesenā kara sakarā, nacionālisms ir mīlēt savu tautu, ne nīst citas. G.Resnā vārdos ir skaidri pateikts, ka marginālais kosmopolitisms ir bīstams, turpretī laikraksts virsrakstā pauž tieši nacionāli marginālo pozīciju un tas tiek pasniegts brīdī, kad liela daļa no "nacionālajiem" marginālajiem kosmopolītiem ir devušies pasaulē meklējot labāku dzīvi Eiropas fermās un rūpnīcās.

G.Resnā k-gs ļoti precīzi iztecās par jautājuma būtību:

"Sērga ir nelielā cilvēku grupiņa - cilvēki, kuri dzīvo Latvijā pēc PSRS režīma, kuri nav nedz krievi, kuri ir pazaudējuši savu identitāti, tautību un pat savu valodu, bet sevi uzskata par krievvalodīgajiem. Mums vajadzētu saprast, ka šie cilvēki visvairāk ir traucējuši tieši etnisko krievu dzīvei Latvijā. Nevar prasīt no etniskiem krieviem, lai viņi būtu nostājušies pret aicinājumu par savu valodu - tas ir ļoti grūti un nežēlīgi".

Man personiski ir liels gandarījums par to, ka Latvijas Politiski represēto apvienības viedoklis ir ieguvis šādu izpausmi, jo tas parāda liela un svarīga mūsu nācijas attīstības posma izvērtēšanu tieši tajā paaudzē, kas personiski pieredzēja un pārdzīvoja notikumus, spēju attīstīties, skatīties nākotnē, ne iegrimšanu sevis žēlošanā meklējot ienaidniekus.

Ar Komunistiskā terora upuriem veltītā memoriāla Putenī otrās kārtas atklāšanu Ušakovs ir pierādījis sevi kā darītāju. Bet vai šāds informācijas pasniegšanas veids saistīts ar Ēlertes priekšvēlēšanu lozungu "Atdot Rīgu Latvijai" un Vienotības neafišēto pozīciju Kalnietes personā aicinot nacionālo bloku pievienoties pašvaldības vēlēšanām? Cīņa par nacionāli orientēto elektorātu vienlaicīgi sagrozot šī elektorāta daļas pausto patieso pozīciju, lai pievienotu arī lumpenu balsis?

Gēbelss savulaik ir teicis, ka meliem ir jābūt fantastiskiem, lai tiem ticētu. Un nacionālais laikraksts Diena cieši seko šai domai cerībā piespiest lasītāju noticēt. Jēga ir ne tikai vārdos, ko izrunājam, bet teikumos, kuri izsaka domas...

Avots: Diena, 03.12.2012

Pa Vienotības kongresa pēdām pirmajā sniegā

Ar pirmo skaisti sniegoto ziemas dienu Latvijas politisko dzīvi iezīmēja Vienotības kongress.

Diena sniedza vairākus ieskatus. Tie raisa pārdomas un virkni secinājumu, kas liek apšaubīt kongresā pieņemtās rezolūcijas "Iespēju Latvija" dzīvotspēju:

1) nav kvalitatīvas atšķīrības starp PSKP XXIV kongresa pamatnostādnēm un Vienotības programmu, proti- ir gaišie nākotnes mērķi, bet nav redzami nedz priekšlikumi, nedz arī konkrētu iezīmēto problēmu risinājumu programmas, kas kaut kādā veidā parādītu Vienotības potenciālu pozitīvā gaismā;

2) ņemot vērā S.Ēlertes kandidēšanu uz Rīgas galvas krēslu ar lozungu "Atdot Rīgu Latvijai" konteksts ir atkal visai populistisks- "Latviju latviešiem", kas nu nekādi neliecina par valsts interešu priekšroku pāri šauri politiskā pieprasījuma apmierināšanu piesaistot arī politiski inertu trūcīgo elektorātu ar ģimenes pabalstiem pilnīgi pretrunā ar pausto principu "lai atmaksātos strādāt, nevis saņemt pabalstus";

3) uzsverot "atbildību par savām izvēlēm" Vienotība populistiski uzsver indivīda lomu, bet kā partija (un tās atbildīgie biedri) piesedz švakas drēbes ideoloģiskās bikses no nākotnē iespējamā pēriena- ja izdosies, tad slava Vienotībai, ja nesanāks- katrs pats "atbild par savām izvēlēm";

4) "Vienotības mērķis ir iespēju Latvija, proti, sabiedrība, kurā ikvienam ir iespēja piepildīt savu sapni un nodzīvot cilvēka cienīgu mūžu"- un?.... kurš bezpartejiskais atteiksies no šāda mērķa? Un kura partija to neizvirzīs?

Un vainagu Vienotības kongresa notikumiem uzliek Eiropas Parlamenta deputātes un partijas domes vadītājas Sandras Kalnietes ieteikums Vienotībai, Reformu partijai (RP) un nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) apspriest vienotā saraksta izveidi  Rīgas domes vēlēšanās.

Vai tas minētajām partijām šis ieteikums būtu jāuztver kā mājiens no "ES Olimpa", lai injicētu n-tās reizes politiskā šaha apčakarēto elektorātu Vienotības asinsritē?

Tas gan jau šobrīd ir skaidrs, ka par Ēlerti nebalsošu nekādā variantā, jo vāja eksministre būs vēl vājāka domes priekšsēdētāja. Un ar seksismu te nav nekāda sakara.

Un vēl... Varbūt kāds man var paskaidrot, kādēļ premjerminists (lai arī partijas biedrs) ar sava tiešā darba atskaiti aizņem kongresa laiku. Vai tādēļ, ka viņš ir marionete un citās- partijas organizācijas un iekšējās lietās viņam nav teikšanas? Vai arī kongress ir teātra izrāde politiski ziņkārīgajiem bauriem, jo "tā pieņemts" - gluži kā PSRS laikos?...

Avots: LETA, Diena 

Citēts:

"Lai pārvarētu "nabadzības slazdu", partija Vienotība rosinās pilnveidot algu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pabalstu politiku tā, lai ienākumu nevienlīdzība mazinātos un labāk atmaksātos strādāt, nevis saņemt pabalstus, teikts sestdien partijas pieņemtajā rezolūcijā "Iespēju Latvija".

...

Lai kāpinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, produktivitāti un nodrošinātu labklājības pieaugumu, Vienotība atbalstīšot ekonomiski pamatotas un pārdomātas izglītības reformas ar mērķi celt izglītības kvalitāti un nodrošināt Latvijas izglītības sistēmas piedāvājuma atbilstību darba tirgus prasībām.

...

Savukārt tautas ataudzes nodrošināšanai Vienotība turpinās tādu bērnu un ģimenes atbalsta politiku, kuras centrā ir strādājošie vecāki, kuri savieno darbu ar bērnu audzināšanu, gan stimulējot pašvaldības nodrošināt visiem bērniem vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, gan pārveidojot ģimenes valsts pabalstu par labu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Vienlaikus Vienotība aicina visus apzināties, ka palielināt pensijas un jebkuras citas sociālās drošības garantijas ir iespējams tikai tieši proporcionāli samaksāto nodokļu apjomam. Ēnu ekonomika, aplokšņu algu izmaksāšana vistiešākajā veidā ietekmē gan pensiju lielumu šodien un nākotnē, gan godīgu konkurenci un ekonomikas attīstību, teikts partijas rezolūcijā. Jo ātrāk tiks uzlabota nodokļu iekasēšana, jo ātrāk varēs palielināt pensijas, sola Vienotība.Kopumā Vienotības mērķis ir iespēju Latvija, proti, sabiedrība, kurā ikvienam ir iespēja piepildīt savu sapni un nodzīvot cilvēka cienīgu mūžu.Partija arī uzsver ikviena cilvēka atbildību par savām izvēlēm - mācīties, strādāt, dzīvot veselīgi, veidot uzkrājumus vecumdienām, veidot un atbalstīt savu ģimeni."Mēs apzināmies savu pienākumu veidot Latviju par valsti, kurā cilvēki nenonāk nabadzībā un sociālā atstumtībā. Mēs apzināmies savu un valsts pienākumu nodrošināt visiem Latvijas cilvēkiem iespējas - iespēju saņemt labu izglītību, iespēju iemācīties jaunu arodu, iespēju savienot darba un ģimenes dzīvi, iespēju saņemt veselības aprūpi, iespēju uzsākt savu biznesu," teikts partijas rezolūcijā. Šīm iespējām ir jābūt vienlīdzīgām, neatkarīgi no cilvēku sociālā statusa, tautības, dzimuma vai vecuma, tāpēc jau tuvākajā laikā ir jāpievēršas svarīgākajiem cilvēka drošumspējas jautājumiem, uzsver Vienotība.