4.maijs. Emigrācija - ierēdniecības atbalsts.

Pārdomas par emigrantu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā. Tā ir svētība vai lāsts?

Pēc aplēsēm emigranti nosūta Latvijā palikušajiem ģimenes locekļiem ap 1 miljardu eiro gadā.
Šo naudu saņem ne jau tā pārtikušākā sabiedrības daļa un līdz ar to lielākā daļa aiziet maksājumu segšanai- pārtikai, komunālajiem maksājumiem utml.
Tātad, lielākā daļa no šīs summas tiek aplikta ar 21% pievienotās vērtības nodokli, kas sastāda 210 miljonus gadā.
Ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību sektorā uz šo brīdi ir nodarbināti 220 tūkstoši cilvēku... sanāk, ka katrs darbinieks gadā saņem no emigrējušajiem aptuveni 1000 eiro, jeb 80 eiro katru mēnesi, turklāt ir atslogots no nepieciešamības apkalpot šos emigrējušos iedzīvotājus.
Bonuss? Par ko?

1990.gada maijs

Latvijas sabiedriskajās norisēs skaidri saskatāmas vairākas organizācijas: LPSR Augstākā Padome (AP), Latvijas Tautas Fronte (LTF), Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK) un Pilsoņu Kongress (PK). Vides Aizsardzības klubs (VAK), kas savulaik bija kā inkubators nacionālās pašapziņas veidošanā, pamazām zaudē pozīcijas, jo tā darbība nav ar politisku ievirzi.
Izmantojot Gorbačova perestroikas iespējas AP vēlēšanās deputātu statusā nokļūst ne mazums neatkarīgas valsts atjaunošanas idejas aizstāvju, kurus izvirzīja LTF.

LPSR AP priekšēdētājs ir A.Gorbunovs. Viņš ieņem šo amatu no 1988.gada un turpinās ieņemt līdz 1993. AP priekšēdētāja vietnieks ir Andrejs Krastiņš- konsekvents Latvijas neatkarības dejas virzītājs, LNNK biedrs, izvirzīts amatam no LTF frakcijas (131 deputāts no 201).
AP notiek iekšēja cīņa par varu. Nereti neatkarības aizstāvju veikumu pārsvītro padomju funkcionāri, kā, piemēram, šajos dokumentos (paldies A.Pauls-Pāvuls): 

LTF priekšsēdētāja D.Īvāna vietnieks ir I.Godmanis, viņš arī vada LTF frakciju AP.

1986.-1987. gadā I.Godmanis pavadīja vairākus mēnešus Austrijā. Pēc Vikipēdijas datiem* :"tur ieguva pieredzi un uzkrāja zināšanas par to, kā darbojas kapitālisms un demokrātija, ko vēlāk izmantoja savā darbā valdībā." Jāpiebilst, ka šajā laikā izbraukšanai no PSRS bija nepieciešamas vīzas, turklāt atļauju pamest valsti vairāk, kā uz 45 dienām principā bija nereāla. Tam bija nepieciešama saskaņošana VDK un Maskavā.

LTF nodaļas pēc savas orientācijas nav viendabīgas- dažās ir ievērojams PSRS vienotības aizstāvju īpatsvars, citas gandrīz pilnībā sastāv no LNNK biedriem un mērķtiecīgi darbojas Latvijas neatkarības atjaunošanā.

1989.gada 17.decembrī Rīgā, Proletāriešu rajona izpildkomitejas sanāksmju zālē (tagad- Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija) sanāk Latvijas Republikas Pilsoņu kustības 1. konference, kas pieņēma nolikumu par Latvijas Republikas Pilsoņu komiteju veidošanu.
Šīs idejas iniciatīva pieder LNNK, Helsinki-86, VAK aktīvistiem, bet rod atbalstu arī LTF dalībnieku vidū, lai gan liela daļa LTF dalībnieku (jo īpaši- komunisti-funkcionāri) dažādos veidos mēģina diskreditēt pasākuma ideju.

1990.gada 8.-23. aprīlī notiek Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās piedalās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti** ievēlot 232 delegātus. 30.aprīlī - 1.maijā Lielajā Ģildē sanāk PK pirmā sesija. Pilsoņu kongresa aktīva darbība apsīkst pēc 1993.gadā sanākušās 14. sesijas. Šobrīd Pilsoņu Kongresa darbu turpina Latvijas Komiteja.

LPSR un brūkošās PSRS funkcionāri, tajā skaitā VDK ir izmisumā, jo veidojas patiesi demokrātiska tautas pārstāvniecība, kurai viens no mērķiem ir atjaunot Satversmes Sapulces darbu. Tas nozīmē, ka padomju funkcionāru un represīvo valsts organizāciju darbība tiks izvērtēta un Padomju Latvijas birokrātijas eksistence ir apdraudēta. Ņemot vērā padomju birokrātijas apdraudēto stāvokli, kā arī aktīvu VDK veidoto politisko struktūru un pārstāvju legalizāciju, arī starp PK delegātiem ir tādi, kuru nākotne var būt apdraudēta. Tāpat PK vēra vaļā durvis arī jaunpienācējiem no ārlatviešu vidus.

Ārlatviešu sabiedrība nav viendabīga- kara un okupācijas emigrantu paaudze ir atrauta no Latvijas realitātes, tās domu ietekmēšanai VDK ir izveidojusi "Kultūras komiteju sakariem ar tautiešiem ārzemēs", bet politisko emigrantu vidū ir VDK aģenti. Helsinki-86 Latvijas grupa ar klaida tautiešu palīdzību izplata informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem, lai informētu pasaules sabiedrību, bet tas nerada pietiekamu atbalstu.
Lai gan ārlatviešu īpatsvars PK sastāvā nav būtisks, tomēr viņu ietekme ir ievērojama. Šeit, Latvijā pastāv zināma eiforija, ilūzijas par klaida latviešu kompetenci valsts neatkarības atjaunošanā, lai gan faktiski tādā situācijā visi (gan ārlatvieši, gan "iezemieši") ir nonākuši pirmo reizi. Tomēr jāatzīst, ka PK darbā klaida latvieši, jo īpaši PBLA, sniedza ievērojamu ieguldījumu nodrošinot Kongresu ar biroja tehniku- kopētājiem un datoriem.

Sabiedrībā ir aktuāls politiski represēto jautājums. Tie ir cilvēki, kuri tika pakļauti PSRS represijām (galvenokārt) 1940. un 1949. gadā. Turpmāko piecu gadu laikā padomju režīms viņus izmantos kā ķīlniekus, lai risinātu sev aktuālo jautājumu "kā noturēties pie varas".
Vēlāk politiski represēto lojalitāti 4.maija republika nopirks ar dažādu piemaksu un atvieglojumu izveidošanu, tādējādi izslēdzot šo sabiedrības slāni no aktīvas politiskās darbības un Latvijas valsts attīstības aktivitātēm.

Nacionāli orientētie spēki Pilsoņu komitejās ar Pilsoņu Kongresa sasaukšanu paģēr uz restitūcijām (īpašuma tiesību atjaunošanu) un pilsoniskās sabiedrības atjaunošanu. Padomju birokrāti ar Augstākās Padomes palīdzību ir ieinteresēti uzturēt t.s. "Breša zemnieku", kooperācijas u.c. padomju sistēmas radītos mītus, kas ir pretrunā ar nacionālo spēku interesēm.

1990. gada aprīļa beigu - maija sākuma situācija ir politiski saspīlēta- likumīga okupētās Latvijas Republikas pilsoņu pārstāvniecība pret okupācijas varas pārstāvniecību. Nākamais līdzīga mēroga politiskais saspīlējums notiks 2012.gadā- tautas nobalsošanā par krievu valodu kā otru valsts valodu. 

Un 1990.gada 4.maijā okupācijas varas vietējās pārvaldes augstākajā orgānā LPSR Augstākajā Padomē tiek virzīts balsojums, lai pieņemtu "Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Delarācija tiek pieņemta ar 138 balsīm vienam deputātam atturoties. Balsu "pret"- nav, jo pretinieki pirms balsošanas pamet zāli.

Kompromiss atrasts, vilki dzīvi, kazas paēdušas. Nākamajos trīs gados bijušais LKP CK sekretārs ideoloģijas jautājumos A.Gorbunovs turpinās ieņemt AP priekšsēdētāja amatu, un I.Godmanis ar "kapitālisma un demokrātijas" zināšanām kā Ministru padomes prieksēdētājs kopš 1990.gada 7.maija uzsāks "veiksmes stāstu", kura rezultātus redzam šodien.

_________________________________

* - aktuālajā lapā par I.Godmani šī informācija ir dzēsta, bet tā ir atrodama iepriekšējā versijā ŠEIT.
** - pilsonības kritērijs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu bija "LR pilsoņi un viņu pēcteči", bet par pilsoņa kandidātu bija iespēja kļūt jebkuram iedzīvotājam.

Greizo tarifu karaļvalsts jeb Patriotisma nodoklis

Gaidām kārtējo elektrības rēķinu no Latvenergo ar smalku detalizāciju.
Pēdējā laikā ir modē piesaukt ekspertus. Kas var būt uzticamāks par ekspertiem ar vairāku gadu desmitu pieredzi nozares vadošajās organizācijās? Tādēļ tika runāts ar pensionāriem, kas darba gados strādāja kā ekonomisti un ir kompetenti sadārdzināšanas aprēķinos.

Ekspertu secinājums ir viens - sadārdzināšanās par 50%. Proti, vidusmēra patērētajam (līdz 1200 kWh/gadā) agrāk tika maksāts 0.11 €/kWh, tagad sanāk 0.16. Turklāt, tika izveidots mehānisms maznodrošināto atbalstam no citu maznodrošināto kabatām*.

Protams, par sadārdzināšanās lietderību varētu diskutēt ja ne.... OIK. Obligātā Iepirkuma Komponente.  Patriotisma nodoklis 0.02679 €/kWh apmērā. Maģiska trīsvārdu kombinācija, kas piesūcas ikvienam maciņam, tiklīdz tiek nospiests elektrības slēdzis.

Neiedziļinoties detaļās- Šķēles premjerēšanas laikā tika sakārtota likumdošana dubulttarifu stabilai eksistencei, tādējādi garantējot divkāršu iepirkuma cenu privāto jauno spēkstaciju īpašniekiem. Sākās mazo HES bums, tapa vēja parks Vaiņodē utt. Vēlāk mazie HESi koncentrējās uzņēmumos, kas saistīti ar A.Kalvīti un R.Zīli, notika pat sava veida "karš" par teritoriju sadali, spiediens uz pašvaldībām un privātīpašniekiem, ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos utt. Šobrīd tas viss ir norimis, ģeneratoru dzirnas maļ, OIK ripo no mūsu kabatām.

______________
* Par maznodrošināto sistēmas "shēmošanu" - citu reizi.